03: Saruna
Tēma: Bībeles domas - 09.Nov, 2008
“Tad nu es gribu, lai vīri (arī sievas) lūdz Dievu katrā vietā, paceldami svētas rokas bez dusmām un šaubām” (1.Timotejam 2:8)
Kā tu domā - vai ir iespējama draudzība bez komunikācijas savā starpā? Nu es domāju, vai tev var būt kāds draugs, ar kuru tu nekad mūžā neesi runājis vai sarakstījies e-pastiem? Man liekas, ka nē! Bet vai var būt tāds draugs, ar kuru tu jau pāris gadus neesi kontaktējies? Varbūt, ka draugs viņš vēl būs, taču tu viņu būtībā nepazīsti. Kā tad tu spēj iepazīt savu draugu? Tikai pavadot ar viņu kopā laiku un runājot!
Bet tieši tā pat ir ar Jēzu. Vienā dienā Viņš ienāk mūsu sirdīs un mēs pirmo reizi ar Viņu sastopamies. Taču tas ir tikai sākums. Mūsu uzdevums ir ikdienas Viņu vairāk iepazīt. Kā mēs to varam izdarīt? Sarunājoties ar Viņu. Ticīgi cilvēki sarunu ar Dievu sauc par lūgšanu - tas nozīmē, ka tu runā ar Dievu un Dievs runā ar tevi. Tā ir saruna abos virzienos.
Varbūt, tu jautā - kā tad man lūgt? Saki Jēzum visu to, kas ir tavā sirdī - pasakies Viņam par visu to labo, ko Viņš ir devis, pastāsti, kā tu jūties, pastāsti savus sapņus un savas ilgas, pastāsti Viņam savas vajadzības un vēlmes - vienā vārdā sakot - izkrati savu sirdi.
Taču ne tikai runā, bet arī klausies. Paliec kluss uz mirkli un ieklausies tajā, ko Viņš vēlas tev pateikt. Jo vairāk tu mēģināsi dzirdēt Viņa balsi, jo labāk dienu no dienas tu to dzirdēsi.
Varbūt kāds jautā - kur un cik bieži man jālūdz Dievs? Vai es to varu darīt tikai baznīcā? Kā jau pirmajā Bībeles rakstu vietā tu varēji izlasīt, tad Dievu mēs varam lūgt katrā vietā. Tas nozīmē - no rīta mājā, autobusā braucot uz skolu vai darbu, ejot pa ielu, klausoties lekciju universitātē, iepērkoties veikalā, ēdot pusdienas, gatavojot mājas darbus… vārdu sakot - Dievu varam lūgt katrā vietā. Bet cik daudz man vajag lūgt? Patiesībā šo jautājumu varētu jautāt savādāk - cik ļoti es gribu iepazīt Jēzu? Lūdzot tu Viņu iepazīsi.
“Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev. Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.” (Mateja 6:6-7)
“Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts. Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un, kas klauvē, tam atvērs. Kur būtu kāds tēvs jūsu starpā, kas dotu savam dēlam čūsku, kad tas lūdz tam zivi? Jeb skarpiju, kad tas lūdz olu? Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas 11:9-13)
Nobeigšu ar kādu stāstu, ko stāstīja kāds mācītājs. Šī mācītāja vecmāmiņa bija īsta lūdzēja. Ik dienas viņa nokrita uz ceļiem savā istabā un vairākas stundas pavadīja lūdzot Dievu. Vecums viņai nebija par šķērsli. Taču lūgšanas brīdī - pilnīgi nekas nespēja novērst viņas uzmanību. Apkārt varēja būt kliedzieni, saucieni, vētras un nemieri - bet viņa turpināja lūgt. Mācītājs tajā laikā bija pavisam jauns puisis. Viņš reizēm mēģināja pārbaudīt vecmāmiņas lūgšanu izdomājot visdažādākos veidus, kā novērst viņas uzmanību. Taču ne reizi viņam tas nesanāca. Ja viņa lūdza - tad viņa lūdza. Un tur bija tikai viņa un Dievs - vairāk neviens. To nozīmē ieiet kambarī, kur ir tikai Dievs un tu!
Doma:
Lūgšana ir divpusēja saruna - tu runā un pēc tam klausies. Lūgšana ļauj tev izteikt Dievam visu savu sirdi. Lūgšana palīdz tev vairāk iepazīt Jēzu. Lūgšana dod spēku ikdienā iziet caur grūtām situācijām. Lūgšana ļauj savienoties ar debesīm un saņemt visu nepieciešamo. Vai cilvēki tevi pazīst kā lūgšanas cilvēku?
Lūgšana:
Dievs, palīdzi man lūgt. Māci mani lūgt. Māci man arī klausīties. Es vēlos iemīlēt lūgšanu, lai spētu to darīt katrā vietā un nepārtraukti. Es vēlos iepazīt tevi Jēzu un vēlos ar tevi runāt. Tāpēc palīdzi man lūgt. Palīdzi man lūgt par sevi, par maniem mīļajiem cilvēkiem, par maniem ienaidniekiem un par pārējiem, kas tevi vēl nepazīst.
Komentēt