“Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.” (Romiešiem 6:4)

Pirmkārt jau jāuzdod jautājums, kādēļ cilvēki tiek kristīti?! Bībelē mums doti 3 iemesli, kādēļ tas ir nepieciešams ikviena ticīgā cilvēka dzīvei.

  1. Jēzus tika kristīts. Mēs vēlamies sekot Jēzus piemēram. (Marka 1:9)
  2. Jēzus pavēlēja mums kristīties. (Mateja 28:19-20)
  3. Tas parāda, ka Tu esi ticīgais. Bībelē cilvēki, kas piedzīvoja grēku piedošanu, nekavējoties tika kristīti. (Apustuļu d. 18:8)

Kristība attēlo mūsu izvēli ļaut nomirt vecajai dzīvei un izvēlēties sākt dzīvot pavisam jaunu dzīvi kopā ar Jēzu. Tas nozīmē, ka mūsu vecā dzīve ar visiem grēku darbiem nomirst, lai vairs nekad nebūtu dzīvi. Tā pat kā Jēzus nomira un tika apglabāts kapā, tā mēs simboliski nomirstam zem ūdens. Taču tā pat, kā Jēzus augšāmcēlās, arī mēs augšāmceļamies no ūdens jaunai dzīvei.

Katrs viens tavs grēks, katrs pārkāpums tika atstāts kristību ūdenī. Tev vairs ar to nav daļas. Ja kāds nāk pie tevis un saka: “Vai atceries, kā tajā vakarā mēs darījām to un to?”

Tu varēsi teikt: “Nē… es nezinu par ko tu runā!”.

“Nu kā, mēs darījām tā un tā… atceries?”

“Nē! Tas, kas to darīja ir miris. Tu runā ar citu cilvēku, kam nav sakara ar to!”

Un tieši šajā mirklī tu varēsi savu draugu aizvest uz vietu, kur notika tavas kristības un teikt: “Šajā vietā viņš tika apglabāts. Šeit viņš mira. Tavā priekšā stāv cits cilvēks!”

Kristība ir tik brīnišķīgs sakraments, kas spēj dot cerību un apzīmogo mūsu izvēli. Vēl es to varu salīdzināt ar laulību gredzeniem. Vīrs var būt solījies sievai, taču tikai mirklī, kad viens otram rokā uzvelk gredzenu, viņi tiek pasludināti par vīru un sievu. Gredzeni ir kā zīmogs, kas apliecina - mēs piederam viens otram.

Un tieši tas pats ir ar kristību. Kristība apliecina - no šīs dienas uz priekšu, es vairs nepieder sev, bet es pilnībā piederu Viņam. Viņš mira un augšāmcēlās. Arī es miru kristībās un augšāmcēlos jaunai dzīvei.

Runājot par kristībām ir vērts izlasīt kādu īpašu stāstu no Apustuļu darbiem 8:26-40.

“Tā Kunga eņģelis sacīja Filipam: “Celies un ej uz dienvidus pusi pa ceļu, kas no Jeruzālemes ved uz Gazu; tas ir tuksneša ceļš.” Un cēlies viņš gāja. Un, lūk, kāds etiopietis, etiopu ķēniņienes Kandakes dižciltīgs galminieks, kas pārzināja visas viņas mantnīcas, bija nācis uz Jeruzālemi Dievu pielūgt. Un ceļā uz mājām viņš sēdēja savos ratos un lasīja pravieti Jesaju. Gars Filipam sacīja: “Ej klāt un turies līdztekus šiem ratiem.” Un piesteidzies Filips dzirdēja viņu lasām pravieti Jesaju un sacīja: “Vai tu arī saproti, ko tu lasi?” Bet viņš atbildēja: “Kā gan to varētu, kad neviens mani nepamāca?” Un viņš lūdza Filipu iekāpt un sēsties viņam līdzās. Rakstu nodaļa, ko viņš lasīja, bija šī: “Viņš ir kā avs, ko ved uz kaušanu, un, kā jērs apklusis cirpēja priekšā, Viņš neatver Savu muti. Viņa pazemošanās dēļ sods Viņam atlaists: kas izskaidros Viņa cilti? Jo Viņa dzīvība ir no zemes paņemta projām.” Galminieks Filipam jautāja: “Es tevi lūdzu, par ko pravietis to saka? Par sevi pašu vai par kādu citu?” Filips, ar šo vietu iesākdams, viņam pasludināja evaņģēliju par Jēzu. Pa ceļu braukdami, viņi nonāca pie kāda ūdens, un galminieks sacīja: “Lūk, ūdens! Kas mani kavē kristīties?” Bet Filips sacīja: “Ja tu no visas sirds tici, tad to var.” Un viņš atbildēja: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.” Viņš pavēlēja apturēt ratus, un viņi abi, Filips un galminieks, nokāpa ūdenī, un viņš to kristīja. Kad tie no ūdens bija izkāpuši, Tā Kunga Gars Filipu aizrāva, un galminieks viņu vairs neredzēja; viņš līksms ceļoja tālāk. Bet Filips bija nokļuvis Azdotā un, visas pilsētas pārstaigādams, viņš tur sludināja evaņģēliju, līdz kamēr nonāca Cezarejā.“

Mēs redzam, ka tiklīdz galminieks saprata, ko nozīmē Jēzus upuris, tā viņš vēlējās saņemt kristību. Vienīgais nosacījums, ko izvirzīja Filips bija - “Ja tu no visas sirds tici, tad to var.’” Ja arī tu tici, tu vari saņemt kristību!

Doma:

Ja tu vēl nekad neesi piedzīvojis šo brīnišķīgo notikumu, tad aprunājies ar savu mācītāju un pieņem lēmumu to izdarīt. Ļauj nomirt savai vecajai dzīvei un ieraugi sevi kā jaunu un tīru lapu Dieva priekšā

Ja tu jau esi saņēmis ūdens kristību, tad atsvaidzini savā atmiņā, ko tas nozīmē. Atceries, ka ar šo sakramentu tava dzīve tika pilnībā atdota Dieva rokās. Šodien tu vairs nepiederi sev, bet gan Dievam.