Pirmkārt jau jāuzdod jautājums, kādēļ cilvēki tiek kristīti?! Bībelē mums doti 3 iemesli, kādēļ tas ir nepieciešams ikviena ticīgā cilvēka dzīvei.

1. Jēzus tika kristīts. Mēs vēlamies sekot Jēzus piemēram. (Marka 1:9)
2. Jēzus pavēlēja mums kristīties. (Mateja 28:19-20)
3. Tas parāda, ka Tu esi ticīgais. Bībelē cilvēki, kas piedzīvoja grēku piedošanu, nekavējoties tika kristīti. (Apustuļu d. 18:8)

Kristība attēlo mūsu izvēli ļaut nomirt vecajai dzīvei un izvēlēties sākt dzīvot pavisam jaunu dzīvi kopā ar Jēzu. Tas nozīmē, ka mūsu vecā dzīve ar visiem grēku darbiem nomirst, lai vairs nekad nebūtu dzīvi. Tā pat kā Jēzus nomira un tika apglabāts kapā, tā mēs simboliski nomirstam zem ūdens. Taču tā pat, kā Jēzus augšāmcēlās, arī mēs augšāmceļamies no ūdens jaunai dzīvei.

Katrs viens tavs grēks, katrs pārkāpums tika atstāts kristību ūdenī. Tev vairs ar to nav daļas. Ja kāds nāk pie tevis un saka: “Vai atceries, kā tajā vakarā mēs darījām to un to?”

Tu varēsi teikt: “Nē… es nezinu par ko tu runā!”.

“Nu kā, mēs darījām tā un tā… atceries?”

“Nē! Tas, kas to darīja ir miris. Tu runā ar citu cilvēku, kam nav sakara ar to!”

Un tieši šajā mirklī tu varēsi savu draugu aizvest uz vietu, kur notika tavas kristības un teikt: “Šajā vietā viņš tika apglabāts. Šeit viņš mira. Tavā priekšā stāv cits cilvēks!”

Kristība ir tik brīnišķīgs sakraments, kas spēj dot cerību un apzīmogo mūsu izvēli. Vēl es to varu salīdzināt ar laulību gredzeniem. Vīrs var būt solījies sievai, taču tikai mirklī, kad viens otram rokā uzvelk gredzenu, viņi tiek pasludināti par vīru un sievu. Gredzeni ir kā zīmogs, kas apliecina - mēs piederam viens otram.

Un tieši tas pats ir ar kristību. Kristība apliecina - no šīs dienas uz priekšu, es vairs nepieder sev, bet es pilnībā piederu Viņam. Viņš mira un augšāmcēlās. Arī es miru kristībās un augšāmcēlos jaunai dzīvei.

Runājot par kristībām ir vērts izlasīt kādu īpašu stāstu no Apustuļu darbiem 8:26-40.

“Tā Kunga eņģelis sacīja Filipam: “Celies un ej uz dienvidus pusi pa ceļu, kas no Jeruzālemes ved uz Gazu; tas ir tuksneša ceļš.” Un cēlies viņš gāja. Un, lūk, kāds etiopietis, etiopu ķēniņienes Kandakes dižciltīgs galminieks, kas pārzināja visas viņas mantnīcas, bija nācis uz Jeruzālemi Dievu pielūgt. Un ceļā uz mājām viņš sēdēja savos ratos un lasīja pravieti Jesaju. Gars Filipam sacīja: “Ej klāt un turies līdztekus šiem ratiem.” Un piesteidzies Filips dzirdēja viņu lasām pravieti Jesaju un sacīja: “Vai tu arī saproti, ko tu lasi?” Bet viņš atbildēja: “Kā gan to varētu, kad neviens mani nepamāca?” Un viņš lūdza Filipu iekāpt un sēsties viņam līdzās. Rakstu nodaļa, ko viņš lasīja, bija šī: “Viņš ir kā avs, ko ved uz kaušanu, un, kā jērs apklusis cirpēja priekšā, Viņš neatver Savu muti. Viņa pazemošanās dēļ sods Viņam atlaists: kas izskaidros Viņa cilti? Jo Viņa dzīvība ir no zemes paņemta projām.” Galminieks Filipam jautāja: “Es tevi lūdzu, par ko pravietis to saka? Par sevi pašu vai par kādu citu?” Filips, ar šo vietu iesākdams, viņam pasludināja evaņģēliju par Jēzu. Pa ceļu braukdami, viņi nonāca pie kāda ūdens, un galminieks sacīja: “Lūk, ūdens! Kas mani kavē kristīties?” Bet Filips sacīja: “Ja tu no visas sirds tici, tad to var.” Un viņš atbildēja: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.” Viņš pavēlēja apturēt ratus, un viņi abi, Filips un galminieks, nokāpa ūdenī, un viņš to kristīja. Kad tie no ūdens bija izkāpuši, Tā Kunga Gars Filipu aizrāva, un galminieks viņu vairs neredzēja; viņš līksms ceļoja tālāk. Bet Filips bija nokļuvis Azdotā un, visas pilsētas pārstaigādams, viņš tur sludināja evaņģēliju, līdz kamēr nonāca Cezarejā.“

Mēs redzam, ka tiklīdz galminieks saprata, ko nozīmē Jēzus upuris, tā viņš vēlējās saņemt kristību. Vienīgais nosacījums, ko izvirzīja Filips bija - “Ja tu no visas sirds tici, tad to var.’” Ja arī tu tici, tu vari saņemt kristību!

Doma:

Ja tu vēl nekad neesi piedzīvojis šo brīnišķīgo notikumu, tad aprunājies ar savu mācītāju un pieņem lēmumu to izdarīt. Ļauj nomirt savai vecajai dzīvei un ieraugi sevi kā jaunu un tīru lapu Dieva priekšā

Ja tu jau esi saņēmis ūdens kristību, tad atsvaidzini savā atmiņā, ko tas nozīmē. Atceries, ka ar šo sakramentu tava dzīve tika pilnībā atdota Dieva rokās. Šodien tu vairs nepiederi sev, bet gan Dievam.

Vai tu zini, ko nozīmē PLAD? Tas ir saīsinājums no vārdiem Personīgais Laiks Ar Dievu. Ar to ir domāts laiks, ko mēs vienkārši veltam Dievam. Ir kādas nozīmīgas lietas, kam ikdienā mēs vienmēr atradīsim laiku, kā piemēram ēšana, elpošana, dzeršana, gulēšana, iešana uz tualeti u.c. Taču tik pat svarīgi vai pat vēl svarīgāk, mums ikdienā ir jānodala laiks Dievam. Varbūt tu saki - es taču domāju par Dievu ejot uz darbu - vai ar to nepietiek? Ja jāatbild godīgi, tad atbilde būtu - nē, nepietiek!

Vai esi kādreiz domājis par Dieva raksturu, par to kāds Viņš ir? Viena lieta, kas raksturo Dievu ir ILGAS. Dievs ir pilns ilgu - ilgu būt kopā ar tevi! Viņš ilgojas runāt uz tevi, draudzēties ar tevi, stiprināt tevi un vienkārši pavadīt laiku kopā ar tevi! Iededz arī šādas ilgas savā sirdī!

“…ja vien tu Viņu meklēsi, tad Viņš tevi atradīs” (1.Laiku 28:9)

“Meklējiet To Kungu un Viņa spēku, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās” (1.Laiku 16:11)

“Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens” (Psalms 63:2)

“tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:8)

Es nesen lasīju arī kādu rakstu, kur bija teikts -

Savādi gan, cik gara liekas viena stunda kalpojot Dievam, bet cik īsas ir 60 minūtes zvejojot, spēlējot futbolu vai runājot pa telefonu.
Savādi gan, cik garas ir pāris baznīcā pavadītās stundas, bet cik īsas tās ir skatoties kādu filmu.
Savādi gan, kādi saviļņojuma drebuļi mūs pārņem, kad futbola spēlē tiek noteikts papildlaiks, bet cik neapmierināti kļūstam, ja dievkalpojums ieilgst ilgāk nekā parasti.
Savādi gan, cik lielas pūles vajadzīgas, lai izlasītu pāris lappuses Bībelē, bet ar kādu entuziasmu tiek aprīts kāds 200-300 lappušu biezs bestsellers.
Savādi gan, kā mēs uzticamies tam, ko raksta avīzes, bet apšaubām, to, ko saka Bībele.
Savādi gan, ka bieži, kad lūdzam, mums nav ko teikt, bet vienmēr atrodas, par ko runāt ar draugiem.
Savādi gan, ka cilvēkiem liekas, ka viņiem izdosies mūža laikā bez Dieva sasniegt vairāk, nekā esot ar Dievu vienā stundā.

Doma:

Dievs ilgojas būt tavs draugs. Viņš ilgojas ar tevi pavadīt kopā laiku. Uzdod sev jautājumu - vai šodien es atradu laiku Dievam? Vai šodien es pavadīju laiku ar Viņu kopā? Ko es šodien esmu iemācijies jaunu par Dievu? Šajā brīdī apņemies ik dienas pavadīt laiku kopā ar Jēzu. Iekārto sev kladīti, kurā KATRU dienu ieraksti, ko jaunu tu esi iemācījies par Viņu!

Lūgšana:

Paldies Tev Tēvs, ka Tu pirmais ilgojies ar mani pavadīt laiku. Paldies, ka Tavas sirds ilgas ir būt kopā ar mani. Lūdzu palīdzi man to saprast. Palīdzi man to izjust. Es Tevi lūdzu, lai arī manas sirds ilgas būtu pavadīt laiku kopā ar Tevi. Palīdzi man nepalaist garām nevienu dienu, kurā es nebūtu veltījis laiku Tev.

Kā tu domā - vai ir iespējama draudzība bez komunikācijas savā starpā? Nu es domāju, vai tev var būt kāds draugs, ar kuru tu nekad mūžā neesi runājis vai sarakstījies e-pastiem? Man liekas, ka nē! Bet vai var būt tāds draugs, ar kuru tu jau pāris gadus neesi kontaktējies? Varbūt, ka draugs viņš vēl būs, taču tu viņu būtībā nepazīsti. Kā tad tu spēj iepazīt savu draugu? Tikai pavadot ar viņu kopā laiku un runājot!

Bet tieši tā pat ir ar Jēzu. Vienā dienā Viņš ienāk mūsu sirdīs un mēs pirmo reizi ar Viņu sastopamies. Taču tas ir tikai sākums. Mūsu uzdevums ir ikdienas Viņu vairāk iepazīt. Kā mēs to varam izdarīt? Sarunājoties ar Viņu. Ticīgi cilvēki sarunu ar Dievu sauc par lūgšanu - tas nozīmē, ka tu runā ar Dievu un Dievs runā ar tevi. Tā ir saruna abos virzienos.

Varbūt, tu jautā - kā tad man lūgt? Saki Jēzum visu to, kas ir tavā sirdī - pasakies Viņam par visu to labo, ko Viņš ir devis, pastāsti, kā tu jūties, pastāsti savus sapņus un savas ilgas, pastāsti Viņam savas vajadzības un vēlmes - vienā vārdā sakot - izkrati savu sirdi.

Taču ne tikai runā, bet arī klausies. Paliec kluss uz mirkli un ieklausies tajā, ko Viņš vēlas tev pateikt. Jo vairāk tu mēģināsi dzirdēt Viņa balsi, jo labāk dienu no dienas tu to dzirdēsi.

Varbūt kāds jautā - kur un cik bieži man jālūdz Dievs? Vai es to varu darīt tikai baznīcā? Kā jau pirmajā Bībeles rakstu vietā tu varēji izlasīt, tad Dievu mēs varam lūgt katrā vietā. Tas nozīmē - no rīta mājā, autobusā braucot uz skolu vai darbu, ejot pa ielu, klausoties lekciju universitātē, iepērkoties veikalā, ēdot pusdienas, gatavojot mājas darbus… vārdu sakot - Dievu varam lūgt katrā vietā. Bet cik daudz man vajag lūgt? Patiesībā šo jautājumu varētu jautāt savādāk - cik ļoti es gribu iepazīt Jēzu? Lūdzot tu Viņu iepazīsi.

“Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev. Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.” (Mateja 6:6-7)

“Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts. Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un, kas klauvē, tam atvērs. Kur būtu kāds tēvs jūsu starpā, kas dotu savam dēlam čūsku, kad tas lūdz tam zivi? Jeb skarpiju, kad tas lūdz olu? Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” (Lūkas 11:9-13)

Nobeigšu ar kādu stāstu, ko stāstīja kāds mācītājs. Šī mācītāja vecmāmiņa bija īsta lūdzēja. Ik dienas viņa nokrita uz ceļiem savā istabā un vairākas stundas pavadīja lūdzot Dievu. Vecums viņai nebija par šķērsli. Taču lūgšanas brīdī - pilnīgi nekas nespēja novērst viņas uzmanību. Apkārt varēja būt kliedzieni, saucieni, vētras un nemieri - bet viņa turpināja lūgt. Mācītājs tajā laikā bija pavisam jauns puisis. Viņš reizēm mēģināja pārbaudīt vecmāmiņas lūgšanu izdomājot visdažādākos veidus, kā novērst viņas uzmanību. Taču ne reizi viņam tas nesanāca. Ja viņa lūdza - tad viņa lūdza. Un tur bija tikai viņa un Dievs - vairāk neviens. To nozīmē ieiet kambarī, kur ir tikai Dievs un tu!

Doma:

Lūgšana ir divpusēja saruna - tu runā un pēc tam klausies. Lūgšana ļauj tev izteikt Dievam visu savu sirdi. Lūgšana palīdz tev vairāk iepazīt Jēzu. Lūgšana dod spēku ikdienā iziet caur grūtām situācijām. Lūgšana ļauj savienoties ar debesīm un saņemt visu nepieciešamo. Vai cilvēki tevi pazīst kā lūgšanas cilvēku?

Lūgšana:

Dievs, palīdzi man lūgt. Māci mani lūgt. Māci man arī klausīties. Es vēlos iemīlēt lūgšanu, lai spētu to darīt katrā vietā un nepārtraukti. Es vēlos iepazīt tevi Jēzu un vēlos ar tevi runāt. Tāpēc palīdzi man lūgt. Palīdzi man lūgt par sevi, par maniem mīļajiem cilvēkiem, par maniem ienaidniekiem un par pārējiem, kas tevi vēl nepazīst.

Vai kāds varētu iedomāties pavadīt dienu no dienas bez ēdiena? Mēs zinām, ka ja neēdīsim, mums draud nāve. Dievs ir radījis mūsu ķermeni ar nepieciešamību ēst. Taču cilvēks nav tikai miesa un asinis. Cilvēks ir arī gars. Brīdī, kad cilvēks piedzimst no jauna, kad Jēzus ienāk viņa sirdī, gars beidzot kļūst dzīvs. Tagad mūsu uzdevums ir rūpēties par mūsu iekšējo cilvēku. Kā pārtika ir miesas ēdiens, tā Bībele ir gara ēdiens. Kā mēs nevaram ļaut paiet dienai bez ēšanas, tā mēs nevar ļaut paiet dienai bez Bībeles lasīšanas. Bībele dara mūs stiprus.

Kāds vīrs teica:

„Bībele ir Dieva Vārds:

• Pārdabiska savā izcelsmē,
• Mūžīgi pastāvoša,
• Neizsakāma vērtībā,
• Ar neierobežotu vērienu,
• Bezgalīgā spēkā,
• Nekļūdīga savā autoritātē,
• Universāla interesēs,
• Personīga pielietošanā,
• Un kopumā iedvesmas pilna.”

Tā nav parasta grāmata. Tā nav pasaka. Tas nav romāns. Tā nav vēstures hronika. Šī ir grāmata, kas dod spēku grūtā brīdī, prieku bēdu vietā, cerību, ticību, pārliecību un drošumu ikdienā. Dievs vēlas, lai Viņa vārdi ir mūsu dzīves pamats.

„Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels.” (Mateja 7:24-27)

Uzdod sev dažus jautājumus - Vai šodien es lasīju Bībeli? Ko Dievs man atklāja caur to? Kā būtu, ja katru dienu mēs veltītu laiku, lai iepazītu Dievu? Tikai laisot Bībele mēs to varam izdarīt. Iemīli Bībeli. Lasi to ik dienas. Lasi to katrā brīvā brīdī - no rīta gultā, autobusā braucot uz skolu vai darbu, skolas starpbrīdī, darba pārtraukumā, pirms vakariņām un pat pirms aizmigšanas. Lasi un pārdomā to! “nēsā manus baušļus sev valdziņā pakārtus ap kaklu, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes, un tu iemantosi labvēlību un laipnību Dieva un cilvēku acīs.” (Salamana pam. 3:3-4)

Mācies no galvas rakstu vietas. Iemācies, lai visas dienas laikā varētu tās pārdomāt. Lasi un domā. Tikai tādā veidā tu spēsi dzīvot šo dzīvi tā, kā Dievs tev to sagatavojis! Bet ne tikai lasi - arī rīkojies. To, ko izlasi, dari! Ikdienas meklē iespējas īstenot to, ko izlasīji Bībelē. Tas ir dzīves standarts, pēc kura tu vari dzīvot.

Doma:

Dieva Vārds ir dzīves pamats. Dieva Vārds ir patiesais ēdiens. Bez tā mums nav ne pamats, ne iespēja izdzīvot. Ne dienu mēs nevaram palaist garām nelasot, nedomājot un nerīkojoties pēc Dieva Vārda. Lasīsim, domāsim un dzīvosim to.

Lūgšana:

“Tēvs, piedod man, ka neesmu regulāri lasījis Bībeli. Piedod, ka neesmu to pietiekami novērtējis. Turpmāk palīdzi man ikdienas to lasīt. Liec manā sirdī mīlestību pret Dieva Vārdu. Atklāj man to. Palīdzi man to saprast un palīdzi man ikdienas to īstenot savā dzīvē.”

]]> http://blog.jauniesiem.lv/bibeles-domas/02-maize/feed/ http://blog.jauniesiem.lv/bibeles-domas/01-dieva-plans/ http://blog.jauniesiem.lv/bibeles-domas/01-dieva-plans/#comments Sun, 19 Oct 2008 21:32:01 +0000 Kristaps307 http://blog.jauniesiem.lv/?p=13

“…jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23)

“Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23)

“Un ikviens, kas Tā Kunga Vārdu piesauks, tiks izglābts.” (Apustuļu darbi 2:21)

“Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā…” (Titam 3:5)

Dievs pasauli radīja perfektu. Arī cilvēks tika radīts svēts un bez grēka. Ādams un Ieva ar Dievu staigāja pa zemes virsu kopā. Viņi skatījās viens otra sejā un nekas nebija starp viņiem. Taču kādā dienā abi divi grēkoja. Un tiklīdz tika izdarīts grēks, tā cilvēks tika šķirts no Dieva, jo Dieva tuvumā nevar atrasties nekas, kas ir grēks.

Tā arī šodien mūsu dzīvēs - grēks mūs šķir no Dieva. Grēka dēļ mēs esam pelnījuši nokļūt ellē (Romiešiem 6:23). Neviens labais darbs nevar mūs izglābt no mūžīga soda ellē (Titam 3:5).Vienīgi Jēzus Kristus, kas nomiris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies, var mums palīdzēt (Jāņa evaņģēlijs 3:16). Viņš tika sists, mocīts un salauzts tikai viena iemesla dēļ - lai mēs varētu iegūt grēku piedošanu un ieņemt vietu Dieva ģimenē.

Šodien mēs nevarm pūlēties nokļūt debesīs jeb saņemt grēku piedošanu. Mēs varam tikai pieņemt to nepelnīto upuri, ko Jēzus izdarīja pie golgātas krusta, nomirdams par tevi! “Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēciniek.” (Romiešiem 5:8) Jēzus to nebija pelnījis, bet Viņš to izdarīja TEVIS dēļ!

Taču Jēzus nepalika miris. Viņš augšāmcēlās un šodien atrodas pie Tēva labās rokas. Šodien Viņš dienu un nakti par tevi aizlūdz. Šodien Viņš ir dzīvs, lai tev varētu palīdzēt. Šodien Viņš ir dzīvs, lai arī tu varētu iegūt brīvību no saviem grēkiem.

Tas, ka tu ej uz baznīcu, seko Jēzus mācībai, ka tu lūdz vai ka tu lasi Bībeli tevi padara par Dieva bērnu tik pat lielā mērā, kā ejot uz MacDonaldu tu kļūsti par hamburgeri!!! Darot dažadus rituālus tu nevari kļūt par Dieva bērnu. Ir tikai viens ceļš - ka tu piedzimsti no jauna (Jāņa evaņģēlijs 3:1-21). Tas nozīmē, ka Tu ieaicini Jēzu savā sirdī un atdodi Viņam savu dzīvi pilnībā. Tas nozīmē, ka tu esi gatavs atteikties no savas dzīves un sākt dzīvot kopā ar Jēzu pilnīgi jaunā dzīvē! Kā to izdarīt? Lūdz no visas sirds Jēzu:

Jēzu, es lūdz ienāc manā sirdī. Piedod visus manus grēkus. Mazgā un tīri mani. Atbrīvo mani. Jēzu, paldies, ka Tu nomiri par mani. Es ticu, ka Tu esi uzcēlies no mirušajiem un ka Tu atkal nāksi pēc manis. Piepildi mani ar Svēto Garu. Dod man vēlēšanos citiem pastāstīt par Tevi un izsalkumu pēc Dieva. Un tagad es esmu glābts. Es esmu jaunpiedzimis. Man ir piedots un es esmu ceļā uz debesīm, jo manā sirdī tagad ir Jēzus.

Draugs, ja tu tikko lūdzi no visas sirds šo lūgšanu, tad vēlos tev teikt - Jēzus ienāca tavā sirdī un piedeva tavus grēkus. Atceries - Jēzus ir tavs draugs un Viņš vēlas tev palīdzēt! Ja tu lūdzi, tad lūdzu uzraksti mums (kristaps@jauniesiem.lv) un pastāsti par to. Mēs labprāt ar tevi vairāk parunāsim!

Šis ir pamats visai mūsu ticības dzīvei. Tikai šajā brīdī mūsu ticība var kļūt patiesi dzīva un aktīva! Tātad atceries - tu neesi pelnījis grēku piedošanu. Tā ir Dieva dāvana tev. Viss, kas tiek prasīts no tevis ir to pieņemt!

Pirmkārt jau jāsaka, ka Bībele ir visaizraujošākā un īpašākā grāmata pasaulē. Tajā ir atklātas visdziļākās patiesības par Dievu, tevi un pasauli. Skatoties tajā cilvēks gūst iepriecinājumu, mierinājumu, spēku, gudrību un mīlestību. Tā nav vienkārši grāmata, jo Dievs spēj caur to uz tevi runāt. Tieši tādēļ ir vērts tai neļaut apputēt plauktiņā, bet veltīt laiku, lai to iepazītu.

Bībele ir kā rokasgrāmata mūsu dzīvei, kā instrukcija mūsu ikdienai. Lai gan tajā nav precīza atbilde visiem mūsu ikdienas jautājumiem, taču to lasot mēs spēsim redzēt situācijas un mūsu dzīves no Dieva perspektīvas un līdz ar to zināsim kā pieņemt labāko lēmumu, kas pozitīvi ietekmēs gan mūsu dzīves, gan to dzīves, kas ir ap mums.

Taču lasi Bībeli katru dienu. Negaidi nākamo rakstu BLOGĀ. Lasi savu personīgo Bībeli katru dienu. Tikai tādā veidā tu spēsi iegūt pēc iespējas vairāk gan no Bībeles, gan no BLOGA! Tādā veidā tu arī spēsi aizvien vairāk tuvoties Dievam! Taču ne tikai lasi Bībeli, bet arī runā ar Dievu un ļauj Dievam runāt ar tevi. To mēs arī saucam par lūgšanu.

Tieši tādēļ katru nedēļu svētdienā BLOGĀ parādīsies jauns raksts par kādu aktuālu tēmu. Es vēlos lai tu šo rakstu ne tikai izlasi, bet gan dari vēl kādas citas lietas:

• Sagatavojies - katrs raksts iesāksies ar kādu Bībeles pantu. Pirms tu to sāc lasīt, lūdz vienkāršu lūgšanu: “Tēvs, atver manas acis redzēt un manas ausis dzirdēt, ko Tu vēlies man teikt. Lūdzu uzrunā mani. Lai Tavs Vārds maina manu sirdi un manu prātu. Es esmu gatavs paklausīt tam, ko Tu man teiksi. Es tiešām vēlos Tevi labāk iepazīt. Esi ar mani kopā Jēzu, kad es tagad lasīšu Tavu Vārdu. Jēzus Vārdā, āmen.”
• Lasi - uzmanīgi izlasi gan rakstu vietu savā Bībelē, gan rakstu BLOGĀ.
• Pārdomā - visas nedēļas laikā pārdomā par konkrēto rakstu vietu un konkrēto tēmu - ēdot brokastis, braucot autobusā, esot darbā vai mācībās, ejot pa ielu… Iemācies kādu no rakstu vietām no galvas un domā par to. Uzdod sev jautājumus - kas ir šīs rakstu vietas galvenā doma? Ko Dievs man ar to rāda par Sevi vai par mani? Kā tas atsaucas manā dzīve? Vai man būtu jāsper kādi konkrēti soļi vai jādara kāda konkrēta darbība?
• Rīkojies - ne tikai lasi par kādām lietām, bet arī rīkojies. Izdari nepieciešamās izvēles, sper atbilstošos soļus un piepildi konkrēto rakstu vietu savā dzīvē. Nedari to tikai vienu dienu, bet pārdomājot, sāc rīkoties ikdienas.

Seko šiem 4 soļiem un tie tev var tiešām palīdzēt ne tikai lasīt par Dievu, bet Viņu tiešām iepazīt un darīt zināmu citiem. Tad nu visas nedēļas garumā pārdomā un atbilstoši rīkojies.

Jauku laiku tev iepazīstot vairāk Dievu!

Un te nu mēs esam, mācoties izbaudīt ik vienu no šiem mazajiem mirkļiem. Mācoties salikt tos kopā, lielajā dzīves puzlē. Mācoties izbaudīt ik vienu mirkli, ik piedzīvojumu, kas tiek piespēlēts apzinoties, ka tas padarīs kopbildi vēl krāšņāku. Un mācoties ik vienā situācijā ieraudzīt tās skaistumu. Mācoties novērtēt apslēpto ikdienas rutīnas skaistumu.

[agija]

Personīgi mani šogad rudens būs pārsteidzis nesagatavotu.

Bet runa nebūs par zeltaini sārtām lapām un kā tās apgrezno Latviju. Man rudens vienmēr ir bijis tāds kā jaunā gada sākums. Tāda sajūta, ka pilsēta atdzīvojas savā ritmā, jauni cilvēki, jaunas emocijas, un protams, protams - jaunas apņemšanās.

Kad vēl mācījos skolā, atceros katru septmebri es apņēmos cītīgi mācīties, neatlikt referātu rakstīšanu uz pēdējo vakaru pirms dedlaina, nekavēt stundas, un vispār būšu kārīga skolniece, un skolotājiem pretī nerunāšu… parasti gan šīm manām apņēmšanās sekoja nokavētas jau pirmās stundas pirmajā mācību dienā… Un aiziet - atkal vecajās, labajās, jau iestaigātajās sliedēs.

Mani vienmēr ir interesējis tas cik interesanti Dievs ir iekārotjis pasauli. Kā iemet zemē kaut kādu mazu nieciņu un no tā gadu laikā izaug vesels dārzs, vai kā ziemu nomaina pavasaris, it visā mums apkārt var sasktīt Dieva perfekti izstrādāto plānu un likumsakarīgo domu. Un es sāku cītīgi meklēt formulu, pēc kuras var kļūt par veiksmīgu cilvēku. (Cik labi, ka mums ir atstāta špikeru grāmata, kurā ir visas galvenās formulas.)

Tad nu lūk - es atradu atbildi! Dievs ir devis mums solījumu - Uztici Tam Kungam savus darbus, tad Tavi nodomi sekmēsies. [Sal.Pam. 16:3]

Iedomājies - Dievs grib, lai viss ko Tu dari Tev labi izdotos un tādēļ ir atstājis atslēgu, kā to panākt. Un tas ir tik vienkārši - nekādu sarežģītu formulu. Tev ir tikai no visas sirds jāpalūdz - Dievs, es uzticu tev visus savus ceļus, un it visu ko šodien darīšu. Jēzus vārdā, Āmen.

Dievs grib, lai Tu būtu veiksmīgs visās lietās. Ne tikai, lai Tu veiksmīgi aizietu uz baznīcu, bet arī lai Tavi zīmējumi uzvar konkursos, lai Tu izcili nokārtotu kontroldarbus, lai Tu būtu labākais basketbolists klasē. Dievs var Tev palīdzēt pat Tavās mācībās, Dievs var palīdzēt izpildīt Tavas apņemšanās. Tikai tici! Un atceries, bet galvenais arī pielieto praksē šo vienkāršo lūgšanu, kas var izmainīt visu Tavu dzīvi - Dievs, es uzticu Tev savus ceļus, un svētī visu ko es daru. Āmen!

Un tad nu decembrī salīdzināsim liecības!

[agija]

Kāpēc gan cilvēkiem tik ļoti gribas visu sarežģīt, tik ļoti gribas padarīt lietas sarežģītas un super garīgas?…
Izrādās viss ir ļoti vienkārši - ja kāda cilvēka viedoklis sāk ietekmēt Tavas izvēles, Tu apzināti/neapzināti ielaid šo cilvēku savas sirds tronī, kur vienīgā vieta patiesībā būtu tikai Jēzum, un tu sāc kļūt par šī cilvēka vergu, paliec atkarīgs no tā… un tas vienmēr sāpina… Sāpina jo attālina no Dieva.
Dažreiz ir tik ļoti ļoti svarīgi, ka atnāk kāds cilvēks un atgādina Tev pašas parastākās lietas, pašus pamatus, to “basic” uz kā mēs stāvam.
Nu kaut vai tik primitīvu lietu, kā Dieva mīlestība stāv pāri visam!.. Un viss ko Viņš dara - Viņš dara mīlestībā! Pat māca Viņš mīlestībā, un norāda uz kaut kādām lietām - to visu mīlestībā!.. Un tas ko Viņš rāda, tas viss ir par celšanu, tas viss ved uz augšu. Pat ja Viņš norāda uz nepareizām lietām, pat ja jāiet cauri sāpīgai pieredzei - tas viss ir ar domu uz augšu, tas viss ved uz izaugsmi, un tajā visā var redzēt Dieva labo gribu.

Dienas atziņa: Viss kam mēs ejam cauri, viss ko Dievs pieļauj ir tikai par augšanu mums.
Dievs mūs tīra, māca, audzina, pāri visam - piepilda ar mīlestību - tikai lai mēs pietuvotos tam perfektajam aicinājumam Viņā!

Otra dienas atziņa: Cilvēki runā, un cilvēki runās VIENMĒR! Cilvēkiem vienmēŗ būs savs viedoklis. Bet tas, kas Tu patiesībā esi ir tikai Dievā!.. Tikai tas ko Viņš saka par Tevi ir patiesība!..
Kāds mācītājs USA esot teicis, ka cilvēki dzīvo ar personības dubultošanos, jo viens ir tas ko Dievs ir radījis Tevī, un otrs ir tas kāds Tu esi saskaroties ar cilvēkiem, kādu Tevi ir “izveidojuši” cilvēki. Un tā mēs bieži balansējam starp divām pusēm, it kā viens, kas nav ērti, kas nav cilvēkiem vienmēr komfortabli - tas ko Dievs Tevī ir radījis, un otrs - tas kādu cilvēki Tevi ir izveidojuši, ar savām runām, darbiem, atstumtību, vilšanos, viss pilnais komplekts, kas mūs padara par to par ko padara…
Bet - BET - patiesība ir tikai Dievā!
Tu esi tikai tas ko Dievs par Tevi saka, tikai tas ko Dievs par Tevi domā, tikai tas kādu Dievs Tevi ir radījis!!!
Protams, Dievs izmanto arī cilvēkus, lai kaut ko uz mums runātu, bet arī tas vienmēr ir par celšanu. Pat ja tiek norādīts uz kaut ko nepareizu dzīvē - tam seko labi augļi.
Un tanī brīdī, kad nolemjam meklēt visu nelaimju cēloni sevī, kad sākam teikt uz sevi “vainīgs, vainīgs” viss ko mēs ar to daram - mēs uzsēdinam sev to gruzaviku un tik braucam dziļāk auzās… Dievs nekad nenosoda, Viņā nav nekāda nosodījuma, jo Viņs ir pilnīgā mīlestība. Dievs ir mīlestība!…

Pamatlikums: nekad nepazaudē savas personīgās attiecības ar Dievu!
Visas lielās atmodas un kalpošanas ir sabrukušas tieši šī iemesla dēļ - Tu it kā turpini skriet un kalpot, bet tas Tevi aizved prom no personīgām attiecībām, tas paņem Tavu laiku, Tu tikai skrien un skrien pēc inerces, bet motoriņš jau ir apstājies… Ir pazudis Tavs spēka avots, Tavas personīgās attiecības ar Dievu!…
Ir tik svarīgi , ka ik vienam kalpotājam ir laiks, kad viņs atslēdzas no visa, un ir tikai viņš un Dievs, personīgās, intīmās attiecības ar Dievu, ko nevar aizstāt neviena pati kalpošana!
Galu galā - mēs nevaram neko nopelnīt pie Dieva! Mēs nevaram izdarīt neko, lai liktu Dievam mūs iemīlēt vairāk!… Viņš jau ir pierādījis savu beznosacījumu mīlestību pret mums ar savu dārgo upuri…

eh.. nu tādas lūk pārdomas man…

[agija]

<><    ><>

Tas reiz notika ar kādu klaidoni. Viņš reiz piezvanīja pie kādām durvīm. Sieviete, kas viņam atvēra, secināja, ka viņai mājās nav sīknaudas. Tad viņa klaidonim teica: “Man dotajā mirklī nav nekādas sīknaudas, taču man vajadzīga maize. Vai Jūs nebūtu tik laipns un to man nesagādātu? Šeit ir lielāka naudas zīme. No atlikuma tad es Jums varēšu kaut ko iedot. “Vīrietis izpildīja lūgumu, atgriezās un saņēma diezgan bagātīgu atmaksu. Viņam acīs sariesās asaras. “Tas nav dēļ naudas,” viņš teica,” bet aiz uzticības, ko Jūs man parādījāt. Neviens agrāk nav izrādījis man tādu uzticību. Es pat nespēju Jums par to pateikties.”
Mēs varam viegli apgalvot, ka sieviete riskēja; bet patiesībā viņa vīrietim dāvāja daudz vairāk kā naudu- viņa dāvāja daļiņu no sevis pašas.

Ņemts no raimondsverpejs.lv.

<><   ><>

Man uzreiz rodas jautājums - cik ļoti mēs uzticamies cilvēkiem? Vai mēs esam savu prātu pārpildijuši ar aizdomām un aizspriedumiem par otru? Galu galā - Dievs mums uzticas. Viņš mums ir uzticējis visu, kas pieder Viņam - sākot ar spēku, autoritāti un tiesībām, beidzot ar vienkāršu brīvību un grēka piedošanu. Vairāk par visu - Viņš mums dāvināja savu vienīgo Dēlu, jo mūs mīlēja un mums uzticējās. Kā ir ar mums?

Mīlestība cer visu! (1.Kor. 13:7)