Mūsu ikdiena sastāv no tām mazajām ikdienišķajām situācijā, kurām bieži vairs nepievēršam pienācīgo uzmanību, situācijas, kuras veido mūsu ikdienu. Tas var būt kāds smaids, vai kāds naidīgs skatiens no garāmgājēja uz ielas… Dažreiz tā varbūt vēstule vai telefona zvans, ko saņemam, dažreiz var būt kādi lielāki piedzīvojumi – attiecības ar cilvēkiem, vai apstākļi. Bet kad mēs paceļam skatu, un paskatāmies uz savu dzīvi lielākā perspektīvā – mēs ievērojam to, ka dzīve nav tikai pirmdiena, otrdiena, trešdiena un tā turpinot, un tie nav arī gadi un darba vietas, lai arī arī tam ir liela nozīme mūsu dzīvē ilgtermiņā. Bet tā patiesā vērtība, kas veido mūsu dzīvi ir tie mazie brīži, mazās situācijas. Dažreiz lielākas, dažreiz mazākas, dažreiz ar lielāku iespaidu uz mūsu gaitām, dažreiz ne tik lielu… bet šie visi mazie piedzīvojumi ir tie, kas kopā veido lielo bildi…

Un te nu mēs esam, mācoties izbaudīt ik vienu no šiem mazajiem mirkļiem. Mācoties salikt tos kopā, lielajā dzīves puzlē. Mācoties izbaudīt ik vienu mirkli, ik piedzīvojumu, kas tiek piespēlēts apzinoties, ka tas padarīs kopbildi vēl krāšņāku. Un mācoties ik vienā situācijā ieraudzīt tās skaistumu. Mācoties novērtēt apslēpto ikdienas rutīnas skaistumu.

[agija]