Kādu laiciņu pa galvu jaukušās vairākas domas, pārdomas, lielie jautājumi…tad satieku vienu cilvēku un viss pēkšņi nostājās pa plauktiņiem, viss kļuva skaidrs un saprotams. Tad nu ņēmos kaut ko arī uzrakstīt Jums.

Kāpēc gan cilvēkiem tik ļoti gribas visu sarežģīt, tik ļoti gribas padarīt lietas sarežģītas un super garīgas?…
Izrādās viss ir ļoti vienkārši - ja kāda cilvēka viedoklis sāk ietekmēt Tavas izvēles, Tu apzināti/neapzināti ielaid šo cilvēku savas sirds tronī, kur vienīgā vieta patiesībā būtu tikai Jēzum, un tu sāc kļūt par šī cilvēka vergu, paliec atkarīgs no tā… un tas vienmēr sāpina… Sāpina jo attālina no Dieva.
Dažreiz ir tik ļoti ļoti svarīgi, ka atnāk kāds cilvēks un atgādina Tev pašas parastākās lietas, pašus pamatus, to “basic” uz kā mēs stāvam.
Nu kaut vai tik primitīvu lietu, kā Dieva mīlestība stāv pāri visam!.. Un viss ko Viņš dara - Viņš dara mīlestībā! Pat māca Viņš mīlestībā, un norāda uz kaut kādām lietām - to visu mīlestībā!.. Un tas ko Viņš rāda, tas viss ir par celšanu, tas viss ved uz augšu. Pat ja Viņš norāda uz nepareizām lietām, pat ja jāiet cauri sāpīgai pieredzei - tas viss ir ar domu uz augšu, tas viss ved uz izaugsmi, un tajā visā var redzēt Dieva labo gribu.

Dienas atziņa: Viss kam mēs ejam cauri, viss ko Dievs pieļauj ir tikai par augšanu mums.
Dievs mūs tīra, māca, audzina, pāri visam - piepilda ar mīlestību - tikai lai mēs pietuvotos tam perfektajam aicinājumam Viņā!

Otra dienas atziņa: Cilvēki runā, un cilvēki runās VIENMĒR! Cilvēkiem vienmēŗ būs savs viedoklis. Bet tas, kas Tu patiesībā esi ir tikai Dievā!.. Tikai tas ko Viņš saka par Tevi ir patiesība!..
Kāds mācītājs USA esot teicis, ka cilvēki dzīvo ar personības dubultošanos, jo viens ir tas ko Dievs ir radījis Tevī, un otrs ir tas kāds Tu esi saskaroties ar cilvēkiem, kādu Tevi ir “izveidojuši” cilvēki. Un tā mēs bieži balansējam starp divām pusēm, it kā viens, kas nav ērti, kas nav cilvēkiem vienmēr komfortabli - tas ko Dievs Tevī ir radījis, un otrs - tas kādu cilvēki Tevi ir izveidojuši, ar savām runām, darbiem, atstumtību, vilšanos, viss pilnais komplekts, kas mūs padara par to par ko padara…
Bet - BET - patiesība ir tikai Dievā!
Tu esi tikai tas ko Dievs par Tevi saka, tikai tas ko Dievs par Tevi domā, tikai tas kādu Dievs Tevi ir radījis!!!
Protams, Dievs izmanto arī cilvēkus, lai kaut ko uz mums runātu, bet arī tas vienmēr ir par celšanu. Pat ja tiek norādīts uz kaut ko nepareizu dzīvē - tam seko labi augļi.
Un tanī brīdī, kad nolemjam meklēt visu nelaimju cēloni sevī, kad sākam teikt uz sevi “vainīgs, vainīgs” viss ko mēs ar to daram - mēs uzsēdinam sev to gruzaviku un tik braucam dziļāk auzās… Dievs nekad nenosoda, Viņā nav nekāda nosodījuma, jo Viņs ir pilnīgā mīlestība. Dievs ir mīlestība!…

Pamatlikums: nekad nepazaudē savas personīgās attiecības ar Dievu!
Visas lielās atmodas un kalpošanas ir sabrukušas tieši šī iemesla dēļ - Tu it kā turpini skriet un kalpot, bet tas Tevi aizved prom no personīgām attiecībām, tas paņem Tavu laiku, Tu tikai skrien un skrien pēc inerces, bet motoriņš jau ir apstājies… Ir pazudis Tavs spēka avots, Tavas personīgās attiecības ar Dievu!…
Ir tik svarīgi , ka ik vienam kalpotājam ir laiks, kad viņs atslēdzas no visa, un ir tikai viņš un Dievs, personīgās, intīmās attiecības ar Dievu, ko nevar aizstāt neviena pati kalpošana!
Galu galā - mēs nevaram neko nopelnīt pie Dieva! Mēs nevaram izdarīt neko, lai liktu Dievam mūs iemīlēt vairāk!… Viņš jau ir pierādījis savu beznosacījumu mīlestību pret mums ar savu dārgo upuri…

eh.. nu tādas lūk pārdomas man… ;)

[agija]